Tehnoloģiju un digitālo prasmju līmenis DISU

Šajā rakstā galvenā uzmanība tiek pievērsta tehnoloģijām, digitalizācijai un digitālajām prasmēm DISU 13 projekta B-WISE iesaistītajās valstīs. Tajā apkopotas 403 klātienes un 175 tiešsaistes aptauju atbildes, kas veiktas no 2021.gada oktobra līdz decembrim. Lai iegūtu plašāku pārskatu, lasiet ziņojuma "Report on trends and challenges for work integration social enterprises (WISEs) in Europe. Current situation of skills gaps, especially in the digital area" 7.nodaļu (ziņojums ir pieejams angļu valodā).

Tehnoloģiju un digitalizācijas nozīme DISU

Pamatojoties uz veicinātāju (piemēram, vadītāju, jomu koordinatoru un IKT speciālistu) aizpildītajām aptaujām, mēs varam apgalvot, ka:

• Vadības procesu digitalizācija (piemēram, mākoņdatošanas pakalpojumi un e-rēķini) ir nozīmīgākā joma, kurā DISU izmanto tehnoloģijas un digitalizācijas procesus.
• Otra svarīga joma ir standartizētu ražošanas procesu digitalizācija (piemēram, ERP (Enterprise Resource Planning) sistēmu paketes).
• Turklāt šodien un turpmāk atsevišķu darbavietu tehnoloģiskā pielāgošana tiek uzskatīta par mazāk būtisku.
• Mākslīgais intelekts (tostarp lielie dati un lietu internets), ātrā prototipēšana un palīgtehnoloģijas tiek izmantotas reti.
• Lielie DISU gandrīz visos gadījumos sasniedz augstāku digitalizācijas līmeni. Līdz ar to mērogs ir svarīgs faktors DISU, ja tie vēlēsies spert turpmākus soļus ceļā uz digitalizāciju un tehnoloģiju ieviešanu.

Veicinātāji: digitālo prasmju atbilstība, vajadzības un trūkumi

Klātienes aptaujās, kuras mērķauditorija bija veicinātāji, tika noskaidrota iesaistīto personu (viņu pašu un kolēģu, kuriem ir līdzīga loma) digitālo prasmju līmenis un to nozīme viņu DISU. Šajā aptaujā tika pētītas piecas kompetences jomas: (i) digitālā satura pārvaldība un datu lietotprasme; (ii) saziņa un sadarbība, izmantojot digitālās tehnoloģijas; (iii) digitālā satura radīšana un rediģēšana; (iv) drošības jautājumu risināšana digitālajā vidē un (v) digitālo problēmu risināšana.

Aptaujas rezultāti liecina:

• Nav būtisku atšķirību starp digitālo prasmju nozīmīgumu veicinātājiem (augšējā tabula) un prasmju apguves līmeni (apakšējā tabula).
• Saskaņā ar aptaujas rezultātiem visas kompetences jomas ir būtiskas veicinātājiem.
• Tas ir saistīts ar prasmju apguves līmeni.

Atbalsta personas: digitālo prasmju nozīmība, vajadzības un trūkumi

Lai gūtu skaidru priekšstatu par atbalsta personu (piemēram, darba vadītāju, pasniedzēju) digitālajām prasmēm, aptaujā tika iekļauts vērtējums par atbalsta personu digitālo prasmju atbilstību un apguves līmeni DISU. Aptaujas rezultāti liecina:

• Saskaņā ar veicinātāju atbildēm, atbalsta personām vissvarīgākās ir šādas kompetences jomas:
  • digitālā satura pārvaldība un datu lietotprasme;
  • saziņa un sadarbība, izmantojot digitālās tehnoloģijas.
• Saskaņā ar veicinātāju atbildēm, 9.7% atbalsta personām nav digitālo prasmju, 24,7 % ir zems digitālo prasmju līmenis, 30,4 % - pamata līmenis un 22 % - virs pamata līmeņa.
• Divās kompetences jomās, kas tiek uzskatītas par svarīgākajām atbalsta personām, vairāk nekā 60 % ir pamatlīmenis vai augstāks par pamatlīmeni (nav būtisku atšķirību starp kompetences nozīmīgumu un apguves līmeni).

Klātienes aptaujā atbalsta personām bija iekļauts pašnovērtējums, kurā tika apkopota informācija par digitālo prasmju izmantošanu darbā un mājās. Atbalsta personām tika jautāts, vai pēdējo trīs mēnešu laikā viņi ir veikuši kādu konkrētu darbību (darbā vai mājās). Pašnovērtējums aptvēra sešas kategorijas: informācijas prasmes, saziņas prasmes, problēmu risināšanas prasmes (A "pamata" un B "padziļināta") un programmatūras prasmes satura apstrādei (A un B). Pamatojoties uz aptaujas rezultātiem, varam secināt:

• Atbalsta personas izmanto un viņiem ir nepieciešamas digitālās prasmes gan darbā, gan mājās.
• Lai gan digitālo prasmju izmantošana un nozīme darbā ir augsta, atbalsta personas vairāk tās izmanto mājās.
• Darbā biežāk tiek izmantotas tikai pamata un padziļinātas programmatūras prasmes satura apstrādei (piemēram, tekstapstrādes programmatūra, izklājlapu programmatūra vai programmatūra fotoattēlu, video vai audio failu rediģēšanai).

Darba ņēmēji no sociāli mazaizsargātajām grupām:  digitālo prasmju nozīmība, vajadzības un trūkumi

Lai kartētu darbinieku no sociāli mazaizsargātajām grupām digitālās prasmes, atbalsta personām adresētajā aptaujā tika iekļauts vērtējums par viņu DISU atbalsta personu digitālo prasmju atbilstību un apguves līmeni.

To map the digital skills of workers with support needs, the survey addressed to supporters included a judgement on the relevance and the level of endowment of the digital skills of the supporters in their WISE. Pamatojoties uz aptaujas rezultātiem, varam secināt:

• Kopumā, pēc atbalsta personu domām, digitālās prasmes darba ņēmējiem no sociāli mazaizsargātajām grupām darbā nav īpaši svarīgas.
• Atbalsta personas uzskata, ka šādas kompetences jomas ir vissvarīgākās darbiniekiem ar atbalsta vajadzībām:
  • digitālā satura pārvaldība un datu lietotprasme;
  • saziņa un sadarbība, izmantojot digitālās tehnoloģijas.
• Atbalsta personu dati liecina, ka 13,8% darba ņēmēju no sociāli mazaizsargātajām grupām nav digitālo prasmju, 28% ir zems digitālo prasmju līmenis, 24,6% - pamata līmenis un 7,7 % - virs pamata līmeņa.
• Atbalsta personasi uzskata, ka darba ņēmēju no sociāli mazaizsargātajām grupām vidū nav būtisku digitālo prasmju trūkumu: nozīmība un apguves līmenis ir atbilstošs.

Klātienes aptaujā darbiniekiem no sociāli mazaizsargātajām grupām tika iekļauts tāds pats pašnovērtējums kā aptaujā atbalstīta personām, aptverot tās pašas sešas digitālo prasmju kategorijas. Darba ņēmējiem no sociāli mazaizsargātajām grupām tika jautāts, vai viņi pēdējo trīs mēnešu laikā ir veikuši kādu konkrētu darbību (darbā vai mājās). Pamatojoties uz aptaujas rezultātiem, varam apgalvot, ka kopumā darba ņēmēji no sociāli mazaizsargātajām grupām darbā izmanto ievērojami mazāk digitālo prasmju nekā mājās.

Digitālo prasmju apmācības

• Lielākā daļa aptaujāto DISU paši nenodrošina digitālo prasmju apmācības. Tomēr ir daži izņēmumi: vairāk nekā 50% aptaujāto DISU Austrijā, Francijā, Spānijā un Nīderlandē paši organizē digitālo prasmju apmācības.
• Jo lielāki ir DISU, jo lielāka iespēja, ka tie nodrošinās digitālo prasmju apmācības.
• No trim mērķgrupām galvenie digitālo prasmju apmācību saņēmēji ir veicinātāji, savukārt darba ņēmēju no sociāli mazaizsargātajām grupām līdzdalība apmācību aktivitātēs, kuru mērķis ir uzlabot viņu digitālās prasmes, ir zemāka.
• Fakts, ka digitālo prasmju apguves līmenis ir augsts, liecina, ka pašreizējās mācību aktivitātes atbilst viņu vajadzībām.
• Kopumā neliela daļa aptaujāto DISU (16,9%) ir izveidojuši partnerības ar citām vietējām/reģionālām organizācijām, lai veicinātu SMG ārējās mācību aktivitātes.

Digitālo prasmju nozīmība, vajadzības, trūkumi un apmācības: secinājumi

• Aplūkojot digitālās prasmes, nav būtisku atšķirību starp digitālo prasmju nozīmīgumu un apmācību līmeni visām trim mērķa grupām.
• Visvairāk digitālo prasmju darbā ir nepieciešams veicinātājiem, tāpēc ir lielāks apmācību piedāvājums. Šis piedāvājums atbilst veicinātāju vajadzībām, ņemot vērā, ka viņu digitālo prasmju apguves līmenis atbilst prasmju nozīmīgumam.
• Atbalsta personām ir nepieciešamas noteikta līmeņa digitālās prasmes, un viņu apguves līmenis tiek uzskatīts par pamata vai augstāku par pamata līmeni tām prasmēm, kuras viņiem ir visvairāk nepieciešamas.
• Visbeidzot, var atzīmēt, ka darba ņēmējiem no sociāli mazaizsargātajām grupām darbā nav nepieciešamas nozīmīgas digitālās prasmes, un tas atbilst arī viņu apguves līmenim. Turklāt apmācību piedāvājums nav liels. Darbiniekiem no sociāli mazaizsargātajām grupām nav nepieciešamas digitālās prasmes darbā, bet pašnovērtējums liecina, ka viņi izmanto digitālās prasmes mājās. Tas liecina, ka DISU būtu jāpievērš lielāka uzmanība digitālo prasmju nepieciešamībai ārpus darba.