Viens no pētījumiem, kas tika veikts 1.darba uzdevuma ietvaros, bija apzināt DISU prasmju līmeni visās 13 projekta partnervalstīs. Izmantojot empīriskās analīzes metodes, tika kartētas tās prasmes, kas nepieciešamas darba pienākumu veikšanai un noteikti kvalifikāciju trūkumi, kas var ietekmēt DISU darbu. DISU prasmju līmeņa izvērtēšanas mērķis bija izstrādāt trīs galveno profesionālo profilu, proti, "veicinātāju" (piemēram, vadītāju, jomu koordinatoru, IT speciālistu), "atbalsta personu" (piemēram, darba vadītāju, pasniedzēju un mentoru) un darba ņēmēju no sociāli mazaizsargātajām grupām (SMG[1]), apmācību prasības. Intervijas tika veiktas ar 403 personām (89 veicinātājiem, 145 atbalsta personām un 169 SMG) no aptuveni 100 DISU izlases 13 ES valstīs. Tika analizētas tās prasmes, kas tiek uzskatītas par visatbilstošākajām iepriekš minētajām darba ņēmēju kategorijām, kā arī pētīti kvalifikāciju trūkumi. Turklāt tika pētīti kvalifikāciju trūkuma iemesli, to ietekme uz DISU un stratēģijas, kas ieviestas, lai tos novērstu.
Prasmju līmeņu analīze atklāja četrus galvenos secinājumus.
Pirmkārt, aptauja atklāja, ka DISU saskaras ar specifiskām problēmām salīdzinājumā ar tradicionālajiem uzņēmumiem. Visu trīs respondentu grupu prasmju līmenis bija salīdzinoši labs, jo īpaši veicinātāji un atbalsta personas bija labi informētas par plašo prasmju kopumu, kas nepieciešams, lai strādātu DISU. Datu analīze neliecina par būtiskām atšķirībām starp valstīm, taču tā apstiprina, ka ir vēl daudz kas uzlabojams. Trūkstošās prasmes tiek uzskatītas par nozīmīgu radītāju, jo tās var apdraudēt DISU spēju palīdzēt esošajām un/vai jaunajām SMG un palielināt personāla darba slodzi. Citiem vārdiem sakot, prasmju trūkums varētu kavēt darba integrācijas procesu.
Otrkārt, dažādas respondentu grupas izvēlējās konkrētas prasmes kā īpaši svarīgas. Veicinātāji kā svarīgas novērtēja vadības prasmes: no DISU attīstības stratēģiju izstrādes un lēmumu pieņemšanas līdz tiešu attiecību veidošanai ar darbiniekiem, lai koordinētu viņu darbību un motivētu viņus. Starp citām prasmēm par ļoti svarīgām tika uzskatītas sarunas ar klientiem, īpaši privātiem klientiem. Atbalsta personas norādīja uz darba daudzpusīgo raksturu, tā kā viņu pienākumi ir ļoti dažādi, tostarp plāno darba laiku un telpu, palīdz un atbalsta SMG to uzdevumu veikšanā, kā arī vada un ziņo par darbībām saviem vadītājiem un koordinatoriem. Nepieciešams gan tehnisko, gan sociālo prasmju apvienojums, kuru līdzsvars atšķiras atkarībā no konkrētās atbalsta personas lomas organizācijā. Tomēr aplūkojot atbalsta personas, skaidri atklājās, ka izšķiroša nozīme ir "palīdzēšana darbiniekiem, kuriem nepieciešams atbalsts viņu darba pienākumu veikšanai". Intervijās tika uzsvērts, ka konsultāciju un mentoringa pasākumu mērķis dažos gadījumos ir motivēt darbinieku izaugsmi: tie veicina pozitīvu atmosfēru, kā arī labvēlīgi ietekmē darbiniekus personiski, tādējādi sekmējot darbu. Daži respondenti uzskatīja, ka viņi ir saņēmuši visu nepieciešamo palīdzību, lai atbalstītu un konsultētu SMG. Tomēr bija gadījumi, kad atbalsta personu darbības efektivitāti ietekmēja apmācības trūkums saistībā ar darba psiholoģiskajiem aspektiem, kā arī darba ņēmēju invaliditātes daudzveidību. Visbeidzot, "sadarbības, komunikācijas un operatīvās prasmes" bija būtiskas, lai SMG varētu veikt ikdienas darbības rūpīgi, precīzi un autonomi. Konkrēto prasmju nozīme bija atkarīga no saimnieciskās darbības veida, kas aptaujāto izlasē svārstījās no ražošanas līdz administratīvai/biroja darbībai, ēdināšanas pakalpojumiem un atkritumu apsaimniekošanai.
Treškārt, runājot par veicinātāju prasmēm, nozīme ir organizācijas vecumam. Jaundibinātiem DISU ir jāattīsta jaunas prasmes, lai pieņemtu darbā vispiemērotākos darbiniekus un izveidotu efektīvas darba grupas, savukārt strukturētos DISU priekšplānā izvirzās organizatorisko un lēmumu pieņemšanas stratēģiju izstrāde.
Visbeidzot visas trīs respondentu grupas uzskatīja, ka specializētās tehniskās zināšanas, kas saistītas ar plašsaziņas līdzekļiem un tehnoloģijām, nav būtiskas; to var skaidrot ar to, ka galvenā nozīme ir sociālajām prasmēm un citām tehniskajām zināšanām, kas nepieciešamas, lai palīdzētu darbiniekiem veikt darba pienākumus.
Ņemot vērā prasmju trūkuma novēršanu, respondenti uzskata, ka mācību pasākumi ir īpaši svarīgi. Pamatojoties uz viņu atbildēm, mācības galvenokārt tiek finansētas no DISU pašu resursiem: lielākā daļa DISU nodrošina mācības iekšēji vai atbalsta darbinieku dalību ārpus organizācijas.
Aplūkojot prasmju trūkuma iemeslus, veicinātāji un atbalsta personas pauda līdzīgus viedokļus, norādot, ka ļoti svarīgs faktors ir ekonomisko resursu trūkums, bet vismazāk būtisks iemesls ir motivācijas trūkums. Lai risinātu resursu trūkuma problēmu, viena no stratēģijām ir veicināt DISU piekļuvi privātā finansējuma shēmām, iedrošinot tos sadarboties un izmantot savstarpēji atbalstošus mehānismus.
Laika trūkums ir papildus šķērslis nepietiekamas kvalifikācijas uzlabošanai īpaši mācību pasākumiem mazās organizācijās. DISU, jo īpaši, ja tie ir nelieli, ir grūti atraut darbinieku no nepieciešamajām darba aktivitātēm. Šādās situācijās risinājums ir apmācības, kas tiek veiktas organizācijās un apvieno gan teorētiskās, gan praktiskās aktivitātes.
Turklāt, pēc respondentu domām, ir īpaši grūti noteikt optimālos mācību pasākumus, lai uzlabotu atbalsta personu un SMG spējas. Mācību pasākumi var radīt stresu, jo īpaši SMG, ja tie nav pilnībā pielāgoti viņu specifisko prasmju trūkumu novēršanai. Svarīgi ieguldīt laiku un enerģiju, lai pielāgotu mācības un saturu saņēmēju īpašajām vajadzībām. Tāpēc ļoti nozīmīgi ir individualizēta un mērķtiecīga apmācība, kas izstrādāta un plānota, pamatojoties uz darbinieku reālajām vajadzībām un spējām.
Visbeidzot, aptaujas rezultāti norāda, ka ir svarīgi turpināt pētījumus gan par mācību saturu, gan par to īstenošanas kārtību, kas tiks īstenotas turpmāk B-WISE projekta ietvaros.
[1] Piemēram, personas ar invaliditāti, personas ar atkarības traucējumiem, notiesātie un bijušie notiesātie, ilgstošie bezdarbnieki, bezpajumtnieki, patvēruma meklētāji, bēgļi un migranti, NEET, sievietes vardarbības upuri, etnisko minoritāšu pārstāvji un cilvēki ar zemu kvalifikācijas līmeni.