EURICSE ir veicis galvenos secinājumus par DISU ekosistēmu Eiropā, darba politiku un prasmju vajadzībām un trūkumiem, projekta 1.darba uzdevumā "Izpēte - šī brīža situācija".
Darba tirgus: tendences un izaicinājumi
Darbs ir ļoti svarīgs gan katra cilvēka labklājībai, gan sabiedrības stabilitātei kopumā. Tomēr atšķirībā no neoklasisko teorētisko modeļu standarta pieņēmumiem, darba tirgus nebūt nav ideāls. No vienas puses, ir daudzi augsti kvalificēti un apmācīti darba meklētāji, kuriem parasti ir labas karjeras izredzes; no otras puses, ir darba tirgus atstumtības riskam pakļautie darba ņēmēji t.i., darba ņēmēji no sociāli mazaizsargātajām grupām (SMG), piemēram, personas ar invaliditāti, personas ar atkarības traucējumiem, notiesātie un bijušie notiesātie, ilgstošie bezdarbnieki, bezpajumtnieki, patvēruma meklētāji, bēgļi un migranti, NEET, sievietes vardarbības upuri, etnisko minoritāšu pārstāvji un cilvēki ar zemu kvalifikācijas līmeni.
Mūsdienu labklājības valstis kopš to izveidošanas ir pieņēmušas darba politiku, lai atbalstītu darba ņēmēju no sociāli mazaizsargātajām grupām SMG darba integrāciju. Šo politiku var iedalīt četrās galvenajās grupās: i) regulatīvā politika, kas ietver kvotu sistēmu pieņemšanu, uzliekot par pienākumu visiem vai dažiem uzņēmumiem pieņemt darbā noteiktu minimālo SMG procentuālo daļu; ii) kompensācijas politika, kas uzņēmumiem kompensē SMG zemāku produktivitāti; iii) aizvietojošā politika, kuras mērķis ir izveidot "papildinošu darba tirgus iespēju"; iv) atbalstītā nodarbinātība, ko veido politikas virzienu kopums, iesaistot speciālus mentorus, kuri varētu atbalstīt SMG integrējošo uzņēmumu atlases procedūras un apmācības izmaksas.
Tomēr izrādījās, ka lielākā daļa šo politikas virzienu nespēj nodrošināt līdzsvarotu pieejamā darbaspēka sadalījumu. Tas, ka daudzām bezdarbnieku grupām draud sociālā atstumtība, ir veicinājis alternatīvu darba integrācijas iespēju meklēšanu. Viens no inovatīvākajiem un veiksmīgākajiem piemēriem ir darba integrācijas sociālie uzņēmumi (DISU).
Pamatojoties uz sākotnējo un empīrisko analīzi par DISU no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kas ietver gan klātienes, gan tiešsaistes aptauju, kura tika veikta 13 B-WISE projekta partnervalstīs, ziņojumā ir analizēti DISU galvenie virzītājspēki, iezīmes un attīstības tendences ES. Turklāt ziņojumā ir izpētītas DISU darbinieku prasmju vajadzības un nepilnības, jo īpaši digitālajā jomā.
Darba integrācija sociālie uzņēmumi: virzītājspēki, iezīmes un integrācijas modeļi
DISU ir institucionāli atbalstīts nodarbinātības mehānisms, kas aizstāv tradicionālajos uzņēmumos diskriminētos darbiniekus un nodrošina viņiem atbilstošu apmācību darba vietā. Pateicoties pieredzei, kas uzkrāta, strādājot ar SMG, DISU izstrādā organizatoriskos procesus, kas atbilst darbinieku vajadzībām, un novērtē viņu prasmes un spējas. DISU ir uzņēmumi ar dubultu pievienoto vērtību - tie ne tikai piedāvā tirgū pieprasītās preces un pakalpojumus, bet arī sniedz darba integrācijas atbalsta pakalpojumus SMG, kas citādi būtu izslēgti no darba tirgus.
Dažās valstīs (piemēram, Francijā, Grieķijā un Itālijā) DISU ir izveidojušies pašu spēkiem, galvenokārt pateicoties atbalstītāju, SMG ģimeņu vai pašu SMG pašorganizācijai; citās valstīs (piemēram, Bulgārijā, Horvātijā, Lietuvā, Slovēnijā un Spānijā) DISU ir izveidojušies no tradicionālām specializētajām darbnīcām, kas pakāpeniski pārorientējās uz uzņēmējdarbību un sāka darboties līdzīgi DISU principiem.
Kopš DISU izveides ir izstrādāti dažādi integrācijas modeļi. Daži DISU ir strukturēti tā, lai izveidotu stabilas darba vietas SMG pašā organizācijā (pastāvīgas integrācijas modelis), savukārt citi DISU apmāca SMG darba vietā, lai sagatavotu viņus darbam parastajā darba tirgū (pārejas integrācijas modelis). Trešā DISU grupa ir izstrādājusi jauktu integrācijas modeli. Konkrēta integrācijas modeļa izvēli izskaidro vairāki faktori, tostarp integrēto SMG veidi, valsts politikas stimuli un ierobežojumi, DISU saikne ar darba politiku un DISU mijiedarbības pakāpe ar citiem potenciālajiem darba devējiem.
DISU darbojas plašā ekonomikas nozaru spektrā. Tomēr lielākā daļa no tām ir darbietilpīgas nozares (piemēram, apstrādes rūpniecība, būvniecība, uzkopšana), kurās dominē darbavietas ar zemu pievienoto vērtību, kurās darba ņēmējiem nav nepieciešams augsts specializācijas līmenis.
DISU atpazīstamība
Ziņojumā ir atspoguļotas gan juridiski atzītu DISU, gan tādu DISU juridiskās struktūras, kas darbojas "ārpus radara", jo tās nav nedz juridiski definētas kā DISU, nedz arī pašas organizācijas sevi identificē kā DISU.
Dažās ES valstīs (piemēram, Beļģijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Itālijā, Portugālē, Slovēnijā un Spānijā) DISU ir īpašs tiesiskais regulējums, savukārt citās valstīs (piemēram, Austrijā, Igaunijā, Īrijā, Nīderlandē un Zviedrijā) DISU galvenokārt izmanto tradicionālās juridiskās formas, kas nav īpaši izveidotas ne DISU, ne arī sociālajiem uzņēmumiem kopumā. Turklāt ir valstis (piemēram, Čehija, Dānija, Somija, Ungārija, Latvija, Luksemburga, Polija, Rumānija un Slovākija), kurās ieviestie ad hoc tiesību akti DISU ir diezgan neefektīvi, un jaunizveidotie DISU turpina izmantot juridiskās formas, kas nav paredzētas tieši tiem. Dažās valstīs DISU ir reģistrēti īpašos reģistros (piemēram, Zviedrijā) vai ir identificējami, pateicoties īpašām finansēšanas shēmām (piemēram, Austrijā) vai privātai atpazīstamības zīmei (piemēram, Nīderlandē).
Jāatzīmē, ka tādās valstīs kā, piemēram, Itālija, izmaiņas tiesību aktos ir bijušas būtiskas vai nozīmīgas, lai veicinātu DISU attīstību plašā mērogā. Visbeidzot, valstīs (piemēram, Bulgārijā, Horvātijā, Lietuvā, Slovēnijā un Spānijā), kurās specializētās darbnīcas ir pārveidojušās par pilntiesīgiem uzņēmumiem, DISU izmanto juridiskās formas vai statusus, kas sākotnēji bija paredzēti šādām darbnīcām.
DISU resursi
Salīdzinot ar tradicionālajiem uzņēmumiem, DISU darbība ir saistīta ar lielākām ražošanas izmaksām (galvenokārt saistībā ar integrēto SMG apmācību un uzraudzību). Turklāt DISU ir grūti piekļūt atmaksājamiem resursiem, ņemot vērā to īpašo bezpeļņas raksturu. Šo iemeslu dēļ DISU ir izstrādājuši īpašus ilgtspējas modeļus un paļaujas uz publisko un privāto resursu kombināciju, tostarp nemonetārajiem ieguldījumiem (piemēram, brīvprātīgi ieguldījumi, no biedriem saņemtie ziedojumi un kopienas nodotie aktīvi); neatmaksājamiem resursiem (publiskie - piemēram, subsīdijas un granti, lai segtu ieguldījumus pamatlīdzekļos, atbalsts darba vietas pielāgošanai un apmācībai - un privātie, piemēram, nedalāmās rezerves, kas rodas no peļņas sadales ierobežojuma); atmaksājamiem resursiem (piemēram, no sociāli orientētām un ētiskām bankām); fiskālajām priekšrocībām un resursiem no ienākumus nesošas darbības, pateicoties preču un pakalpojumu pārdošanai valsts iestādēm, privātpersonām un tradicionālajiem uzņēmumiem.
Kā uzsvērts B-WISE pētījumā, kopumā ir nepieciešamas labvēlīgākas valsts shēmas un politika. Lielākajā daļā ES dalībvalstu patiešām ir nekonsekventas un sadrumstalotas publiskā atbalsta sistēmas, kurās netiek pienācīgi ņemta vērā DISU uzņēmēju sociālā atbildība. Daudzās valstīs ir neproporcionāla piekļuve valsts atbalsta resursiem, kas ir atkarīga no DISU mērķgrupām - DISU, kas integrē cilvēkus ar invaliditāti, ir pieejama plašāka atbalsta sistēma. Citās valstīs tikai atsevišķas DISU veidi saņem mērķtiecīgu atbalsta sistēmu, bet pārējiem veidiem atbalsta pasākumi nav pieejami vispār.
Valstu modeļi: no tradicionālās darba politikas līdz DISU
DISU var sagrupēt trīs valstu grupās: i) Centrāleiropa un Austrumeiropa (t.i., Bulgārija, Horvātija, Latvija, Polija, Rumānija un Slovēnija), ii) Dienvideiropa (t.i., Grieķija, Itālija un Spānija) un iii) Rietumeiropa (t.i., Austrija, Beļģija, Francija, Vācija un Nīderlande).
Centrāleiropā un Austrumeiropā DISU ir visplašāk atzītais sociālo uzņēmumu veids. Šajās valstīs DISU juridiskā atzīšana un valsts atbalsts ir salīdzinoši nepilnīgs, savukārt ES ir spēlējusi nozīmīgu lomu to attīstības atbalstīšanā.
Dienvideiropā DISU ir cieši saistīti ar senām kooperatīvu tradīcijām, un tie ir juridiski atzīti. Galvenās problēmas, kas ietekmē DISU attīstību, ir augsts bezdarba līmenis, liels neformālais sektors, liela darba tirgus segmentācija un vāja aktīvās darba tirgus politikas attīstība.
Rietumeiropā aktīvā darba tirgus politika ir labi attīstīta; no vienas puses, tā ir veicinājusi nodarbinātības līmeņa paaugstināšanos, bet, no otras puses, tā ir radījusi elastīgākus darba tirgus. Austrijā un Beļģijā DISU ir pilnībā integrēti labklājības sistēmā, savukārt Nīderlandē, kur pastāv "vienlīdzīgi konkurences apstākļi visiem uzņēmumiem", pret tiem izturas tāpat kā pret jebkuru citu uzņēmumu.
DISU tehniskās un sociālās prasmes (soft skills)
B-WISE klātienes empīriskās analīzes mērķis bija apzināt trīs mērķa grupu prasmju vajadzības un trūkumus: i) veicinātāji (piemēram, vadītāji, jomu koordinatori un IKT speciālisti); ii) atbalsta personas (piemēram, darba vadītāji, pasniedzēji un mentori) un iii) SMG. Pamatojoties uz Eiropas prasmju, kompetenču, kvalifikāciju un profesiju (ESCO) sistēmu, tika intervēti 403 darbinieki, lai izpētītu viņu prasmju līmeni.
Balstoties uz veiktā pētījuma datiem, lai veiktu savu darbu, veicinātājiem ir nepieciešamas plaša mēroga vadības, komunikācijas, sadarbības prasmes un radošums. Atbalsta personām, kuru aktivitātēs ietilpst gan darba laika un telpas plānošana līdz pat palīdzības sniegšanai SMG, ir nepieciešamas tehnisko un sociālo prasmju (soft skills) apvienojums. Viņuprāt, vissvarīgākās prasmes ir tās, kas saistītas ar SMG apmācību un atbalstu. Visbeidzot, pēc SMG domām, operatīvās prasmes, piemēram, preču šķirošana un iepakošana, tīrīšana un produktu montāža, ir būtiskas, lai veiktu ikdienas darbības rūpīgi, precīzi un patstāvīgi.
Lai gan nav būtisku atšķirību starp prasmju atbilstību un prasmju līmeni, visās trīs mērķa grupās ir iespējami uzlabojumi, jo īpaši attiecībā uz tām prasmēm, kuras tiek uzskatītas par visatbilstošākajām. Saskaņā ar veicinātājiem un atbalsta personām prasmju trūkums galvenokārt ir saistīts ar ekonomisko resursu trūkumu. Tomēr pamatojoties uz veicinātāju atbildēm, arī darbaspēka pieejamība ar atbilstošu darba profilu izskaidro prasmju trūkumu. Turpretī atbalsta personas uzskata, ka galvenais izskaidrojošais faktors ir piemērotu mācību pasākumu trūkums. Visbeidzot, SMG kā svarīgāko iemeslu, kas izskaidro viņu pašu prasmju līmeni, min laika trūkumu jaunu prasmju apguvei.
Veicinātāju un atbalsta personu prasmju trūkums negatīvi ietekmē viņu spēju palīdzēt pašreizējiem vai nākamajiem SMG viņu darba integrācijas ceļā. Galvenās bažas SMG rada viņu nespēja strādāt, nodrošinot pienācīgu kvalitāti un/vai ātrumu, kas var izraisīt kavēšanos vai pazemināt klientiem piegādāto produktu/pakalpojumu kvalitāti. Apmācības tiek uzskatītas par vissvarīgāko pasākumu prasmju trūkuma novēršanai, taču lielākajai daļai SMG apmācību resursu deficīts pazemina apmācību apmeklējumu. Turklāt respondenti uzsver, ka trūkst piemērotu mācību pasākumu, kas būtu pilnībā pielāgoti prasmju trūkuma novēršanai, jo īpaši SMG.
DISU tehnoloģiju un digitālo prasmju līmenis
Pamatojoties gan uz klātienes, gan tiešsaistes aptauju (kuru aizpildīja 175 veicinātāji) rezultātiem, pētījums parāda, kā tehnoloģu un digitalizācijas procesi - jo īpaši lielajos DISU, kuros digitalizācijas līmenis ir augstāks salīdzinājumā ar mazajiem - tiek lielā mērā izmantoti pārvaldības procesos (piemēram, izmantojot mākoņdatošanas pakalpojumus un e-rēķinus) un ražošanas procesu standartizācijā (piemēram, izmantojot tādas tehnoloģijas kā uzņēmumu resursu plānošanas programmatūras paketes). Turpretī inovatīvas tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts, ātrā prototipēšana un palīgtehnoloģijas, tiek uzskatītas par mazāk būtiskām.
Attiecībā uz digitālajām prasmēm nav būtisku atšķirību starp digitālo prasmju nozīmīgumu un to nodrošinājuma līmeni visās trīs mērķa grupās. Veicinātāji ir tā DISU darbinieku kategorija, kurai šīs prasmes ir visvairāk nepieciešamas. Turpretī SMG darba pienākumu veikšanai digitālās prasmes ir maz nepieciešamas, un šķiet, ka digitālās prasmes ir svarīgākas viņu privātās dzīves aktivitātēs, nevis darbā.
Attiecībā uz tehniskajām un sociālajām prasmēm (soft skills) ir iespējams uzlabot digitālo prasmju līmeni visās trīs mērķa grupās. Tomēr ir konstatētas grūtības atrast mācību aktivitātes, lai novērstu šīs nepilnības, jo īpaši attiecībā uz SMG.
Attīstības tendences un izaicinājumi
Visās valstīs, kurās DISU darbojas, tie ir pierādījuši savu spēju risināt galvenās darbaspēka atstumtības problēmas, kas ietekmē mūsdienu ekonomiku un ko tradicionālā darba tirgus politika nav spējusi atrisināt. Neraugoties uz to panākumiem, DISU potenciāls joprojām nav pilnībā izmantots.
Pēdējās desmitgadēs ir ievērojami palielinājusies DISU atpazīstamība, un arvien vairāk ES dalībvalstu ir pieņēmušas jaunus tiesību aktus, ar kuriem atzīt DISU, jo īpaši ar juridisko statusu. Ievērības cienīga ir arī tendence atzīt DISU, pielāgojot tiesību aktus par sadarbību, kas ir izplatīta valstīs ar ilgstošām sadarbības tradīcijām.
Tas, ka dažās valstīs juridiski definētajiem DISU ir nepietiekami attīstītas, ir saistīts ar diviem galvenajiem faktoriem: nepietiekamu DISU iesaisti tiesību aktu izstrādes procesos un politikas veidotāju nespēju identificēt visu veidu organizācijas, kuras var uzskatīt par DISU.
Kopumā ir vērojama tendence paplašināt DISU mērķgrupu loku: agrāk cilvēki ar invaliditāti bija vienīgā grupa, kas tika uzskatīta par nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, bet pēdējā laikā šis jēdziens ir pakāpeniski paplašināts, iekļaujot plašāku neaizsargāto darbinieku loku.
Vēl viena būtiska tendence, kas tika konstatēta, ir tā, ka pēdējo desmit gadu laikā ir paplašinājušās tās jomas, kurās DISU darbojas, piemēram, ar IKT, kultūru un kultūras mantojuma pārvaldību saistītās jomas, kurām ir lielāka pievienotā vērtība.
Izpēte apstiprina, lai pilnībā izmantotu DISU pievienoto vērtību, ir vajadzīga labvēlīgāka vide. Jo īpaši ir vajadzīgas labvēlīgākas valsts shēmas un politika. Tomēr 2014.gada ES direktīvas par publisko iepirkumu paver jaunas iespējas DISU piekļūt tirgum.
Turklāt daži DISU eksperimentē ar inovatīvām stratēģijām, lai uzlabotu savu integrācijas spēju. Starp visinovatīvākajām stratēģijām ir DISU un tradicionālo uzņēmumu sadarbība, kas dažās valstīs kļūst par plaši izplatītu pieeju, kas ir arī daļa no īpašām juridiskām un/vai politiskām shēmām, piemēram, kvotu sistēmām. Jāatzīmē arī tendence veidot tīklus, kuros apvienojas DISU.
DISU saskaras ar īpašām grūtībām prasmju attīstīšanā. Trīs empīriskās analīzes aptverto darba ņēmēju grupu prasmju apguves līmenis šķiet diezgan labs. Tomēr dati liecina, ka ir vēl daudz vietas uzlabojumiem, un nespēja novērst šo prasmju trūkumu var apdraudēt DISU spēju palīdzēt pašreizējām un/vai jaunajiem SMG. Mācību pasākumi tiek uzskatīti par īpaši svarīgiem, taču laika un resursu trūkums - jo īpaši mazos DISU -, samazina mācību apmeklējumu. Konkrēti attiecībā uz SMG ir vajadzīga mērķtiecīga apmācība, kas plānota, pamatojoties uz to vajadzībām un spējām.
Aplūkojot digitālās prasmes, rezultāti liecina, ka nav būtisku atšķirību starp to nozīmīgumu un apguves līmeni visām trim mērķa grupām. Jāatzīmē, ka tieši SMG digitālo prasmju nozīme privātās dzīves aktivitātēs, šķiet, ir lielāka nekā darba aktivitātēs.
Vēl viena svarīga tendence ir tā, ka digitalizācijas līmenis ir augstāks lielākos DISU. Tomēr tādas tehnoloģijas kā mākslīgais intelekts, ātrā prototipēšana un palīgtehnoloģijas tiek uzskatītas par mazāk nozīmīgām, tāpēc DISU tās tiek reti izmantotas. Tomēr tās ir svarīgas tehnoloģijas, galvenokārt SMG individuālo darba vietu pielāgošanai, un to potenciāls DISU būtu pilnībā jāizmanto.